*
Es lasu grāmatas. Nu, bieži arī klausos. Patērēju literatūru, respektīvi. Žanri ļoti atšķirīgi. Uz naktsskapīša vien stāv romāni par narkomāniju un Nobela prēmiju, grāmata par smadzeņu procesu skenēšanas tehnoloģiju izveidi un attīstību, matemātikas visuresību, Fight Club un Krustēvs, esejas par smēķēšanu, kā arī skaisti komiksi, zinātniskā fantastika un ēterisks Murakami. Kopīgs visām tas, ka gandrīz nekad neviļos. Zemi standarti? Gribētos jau pašai teikt, ka, nē. Rūpīga izvēle, labas rekomendācijas un ticība, ka dažādas sfēras var aizraut, tikai pasniegt tās jāmāk.
Atomic Obsession. Nuclear alarmism from Hiroshima to Al-Qaeda by John Mueller
Pirku: lietainā dienā savā mīļākajā grāmatu veikalā Robert’s Book par 7 EUR.
Teikt, ka Otrais pasaules karš ir interesants, laikam nav ētiski, ne? Nu, es domāju intertesants no tāda tehnoloģiju revolūcijas un krasu pārmaiņu viedokļa. No tā arī sākas šis iztirzājums. Savā vēsajā, faktos balstītajā un provokatīvajā pieejā J. Muller stāsta, cik ļoti lielu vai tieši otrādi mazu lomu vēstures scenārijos spēlēja un spēlē atomieroči. Smalkiem aprēķiniem izklāsta atomkara scenāriju, fizisko postījumu lielumu un pretstata sabiedrības uzburtajam kodolsēnes šausmu tēlam. Nepārprotiet, weppons of mass destruction šeit netiek trivializēti, bet proporcijas un perspektīvu vēlams gūt no faktiem nevis sajūtām; vismaz to no šīs grāmatas lappusēm mācīties var veikli.
Papildus vēstures faktiem, smalkiem iztirzājumiem dažādu pušu viedokļiem grāmata ar atjautīgu un asu izklāsta stilu, kas vismaz man nav mazsvarīgi. Tiešām vari man stāstīt par matemātiku, klasisko mūziku, augļu mušiņu gēnu eksperimentiem vai krāsas žūšanu, bet aizrautība ir svarīgākais uzmanības noturēšanas elements.
K.
SomewhatAmazing.. 